Maģisko deju vēsture

maģiskās dejasJau no seniem laikiem deja rotā cilvēka dzīvi. Tajā cilvēks izsaka domas, jūtas, pārdzīvojumus. Nav tādas tautas, kura nelepotos ar savām nacionālajām dejām. Deja, tā ir domu un jūtu izteikšana ar noteiktām kustībām – žestiem un pozām. Deja tiek izpildīta mūzikas pavadījumā, no kuras tā smeļ savu saturu. Deja un dzīve ir cieši saistītas. Deja nav pašmērķis, bet gan līdzeklis, cilvēku satraucošu domu un jūtu izpaušanai. Deja atklāj to, kas dziļi slēpjas zemapziņā un palīdz atbrīvoties no psiholoģiskā diskomforta. Ne jau vienmēr mums pietiek drosmes atzīties sev un apkārtesošajiem par savām sajūtām. Ar dejas palīdzību mēs varam izpaust savas jūtas: mīlestību, naidu, līdzjūtību. Dažreiz deja var izārstēt dvēseli labāk par vārdiem. Dejojiet! Jūs sāksiet sev uzticēties, sajutīsiet dzīves alkas. Tātad, ja jūs mākat skaisti dejot, jūs mākat arī skaisti dzīvot!

Deja ir īpašs mākslas veids. Tāpēc, nedrīkst dejas vieglprātīgi uzskatīt tikai par izklaidi un veidu, kā jauki pavadīt brīvo laiku. Vēsture liecina, ka reliģiozās deju kustības tika izpildītas baznīcu un dievnamu sienās. Pirms tam, rituālā deja tika izpildīta tieši uz zemes, uz kuras bija sazīmēti svētie apļi, kuri simbolizēja eņģeļus, kuri dejo debesu sfērās apkārt Dieva tronim. Šī ideja ir ielikta par pamatu daudzām dejām ar apļveida kustībām. Maģiskās un svētās dejas jau no seniem laikiem ir jebkuras civilizācijas neatņemama sastāvdaļa. Šamaņi un garīdznieki ar mūzikas un dejas palīdzību nonāca transa un meditācijas stāvoklī. Maģiskā deja vienmēr ir bijusi dvēseles un kustības sintēze. Sākotnēji deja bija tikai kustību komplekss, kurš sastāvēja no mīmikas, žestikulācijas, korpusa un kāju kustībām. Mīmika – cilvēces pirmā valoda, kura bija cieši saistīta ar dejas mākslu. Senajos laikos , visas dabas kustības tika uzskatītas par deju. Deja – tas ir veids kā lasīt Dabu, veids kā labvēlīgi sadarboties ar Dabu.

Pirmatnējiem cilvēkiem dejošana un dziedāšana bija veids, kā izrādīt savu pielūgšanu un pateicību neaptveramajiem Dabas spēkiem, Dievībām, kuras ir radījušas dzīvību uz Zemes. Sākotnēji deja kā tāda neeksistēja, bija tikai ekspresīvas ķermeņa kustības, kuras izpauda emocionālos uzplūdus, kuri pakāpeniski ieguva noteiktu ritmu un nozīmi. Dejas tika veltītas konkrētām Dievībām, kuras tajos laikos bija ļoti daudz un dažādas. Pagāja daudzi gadu tūkstoši , kamēr haotiskās kustības ieguva dejas formu, kurai ir noteikts ritms un temperaments. Pašas pirmās dejas tika veltītas debess Gaismekļiem: Saules lēkšanai un rietēšanai, Mēnesim, Zvaigžņu kustībai. Cilvēks uzmanīgi un ar sajūsmu sekoja un atcerējās Gaismekļu kustības , izmaiņas Dabā. Tāda Debesu un Dabas ritma ainava radīja ideju par sakrālo deju. Jau alās dzīvojošiem cilvēkiem bija speciāli atvēlētas vietas, kurās viņi vēroja zvaigznes un dejoja sakrālās dejas. Tie bija simboli, ar kuru palīdzību notika saskarsme ar Dabu. Visām tautām, svētajām kulta dejām ir dziļa, sakrāla nozīme. Tas raksturīgi ir Senajai Indijai, Ēģiptei un Senajai Grieķijai. Dejas, kuras tika veltītas Dieviem un tika izpildītas dievnamos noteiktā gadalaikā, prasīja no to izpildītājiem augstu Gara un ķermeņa attīstības līmeni, kā arī to, lai viņi būtu ezoteriskajās zināšanās iesvētīti priesteri un priesterienes. Garīgā attīstība norisinājās vienlaicīgi ar harmonisku fizisko attīstību, ķermeņa skaistums un plastiskums tika vērtēts tikpat augstu kā garīgais.

Sengrieķu filozofs Lukians uzskata, ka deja ir tiešs, daudzu zinātņu papildinājums: par muzikālo ritmu, valodas ritmu, filozofiju, ģeometriju, fiziku un ētiku. Tās mērķis ir attēlot vērtības un kaislības. Dejas ir radniecīgas ar glezniecību un tēlniecību, tās atdarina stingrās līnijas un skaistās pozas. Radušās no vienām saknēm, pārdzīvojot dažādas izmaiņas, Rietumu un Austrumu dejas ir aizgājušas katra savā virzienā. Austrumos cilvēks netiek uzskatīts Dabas kroni bet gan par tās sastāvdaļu. Tāpēc, arī attieksme pret deju austrumos ir daudz dziļāka. Austrumu deja – tā ir pārdomu deja, deja – meditācija, saplūšanas deja. Der atzīmēt, ka Austrumu tautu dejas ir harmoniskākas, valdzinošākas un estētiskāks, nekā mūsdienīgās rietumu pasaules dejas.

Comments are closed.