Balets un tā vēsture

balets

Balets ir dejas veids. Lai cik dīvaini arī tas nešķistu, runājot par baleta pirmsākumiem, domas dalās. Izplatītākais viedoklis vēsta, ka par baleta aizsākuma brīdi ir uzskatāms 1581. gads, kad Luvrā notika pirmizrāde baleta izrādei “Ballet Comique de la Reine”. Arī citi informācijas avoti kā baleta, kā mākslas žanra veidošanās sākumu, uzrādīt tieši 16. gadsimtu, tieši saistot to ar tā laika Francijas kultūras dzīvi.

Tomēr, kā jau minēts, pastāv arī pretējs uzskats – tiek uzskatīts, ka baleta pirmsākumi meklējami jau krietni agrāk, proti, jau 1489. gadā, kurā tika uzvesta Bergoncio di Botas baleta izrāde “Milānas dodža kāzās”. Šī viedokļa piekritēji uzstāj, ka tikai pēc šīs izrādes Itālijā dzimušas, jaunais mākslas žanrs – balets – ir nonācis izslavētajā Francijā, kurā tas turpinājis ilgu un sarežģītu pilnveidošanās ceļu.

Turpmākā baleta attīstība noveda pie tā saucamās ekspresionisma dejas, neoklasiskā baleta, kā arī modernās dejas elementiem. Ne velti balets tiek uzskatīts par klasisko deju, jo uz tā kustību bāzes ir attīstījušās arī daudzi citi, mūsdienās zināmie deju veidi un žanri. Aizmirstot par atšķirīgajiem viedokļiem attiecībā uz baleta aizsākumiem, balets viennozīmīgi ir uzskatāms par spilgtāko Renesanses laika zvaigzni un visas civilizācijas kultūras vērtību, par kādu tas tiek uzskatīts arī mūsdienās.

Visstraujāko un visspilgtāko uzplaukumu baleta māksla piedzīvoja 18. gadsimta vidū, Parīzē. Par to lielā mērā ir jāpasakās franču baletdejotājam un horeogrāfam Žanam Žoržam Noverrem.

Nevar nepieminēt, ka lielu ieguldījumu baleta attīstībā ir devusi arī Krievija un vēlākā PSRS. Jau Pētera I laikā ar franču un itāļu baleta uzvedumiem Krievija spēra pirmos soļus baleta mākslā, tomēr tikai 19. gadsimtā aizsākās patstāvīga baleta žanra attīstība Krievijā. Drīz vien Krievijas balets guva pasaules līmeņa slavu ar tādiem baleta mākslas šedevriem kā “Gulbju ezers”, “Riekstkodis”, “Apburtā princese” un citiem izciliem baleta mākslas meistardarbiem. Pēc Oktobra revolūcijas Krievijas impērijā aizsāktās baleta tradīcijas turpināja piekopt galvenokārt Maskavas Lielajā teātrī un Ļeņingradas Kirova teātrī.

Neskatoties uz to, ka PSRS balets pamanījās sasniegt virtuozu tehniskās meistarības līmeni, tas vairs nespēja atkārtot P. Čaikovska, I. Stravinska un citu tā laika krievu komponistu, kā arī baletdejotāju un baletmeistaru radošo izcilību.

Balets, tāpat kā citi dejas veidi, nespēj eksistēt bez mūzikas. Baleta mūzika tika sacerēta un veidojās kā patstāvīgs mūzikas žanrs, kas bija īpaši piemērots baletam un tā specifikai.

Comments are closed.